š’š„š“šŽš‘ šš‘šˆš•š€šƒš” šŒš€šŠ šš”ā€™š”šƒš€š‘ šŒš€šŠšˆšš€ šš€ šƒš„š™š„šš•šŽš‹š•šˆšŒš„šš“š” š„šŠšŽšĆ“ššˆšŒšˆš€ šˆš‡š€ š“šˆšŒšŽš‘-š‹š„š’š“š„

23 April 2025

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, š“šžš«š¬šš-šŸšžš¢š«šš, šŸšŸ š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

MinistĆ©riu KomĆ©rsiu IndĆŗstria (MKI), hala’o enkontru ho emprezĆ”riu lokĆ”l sira iha MunisĆ­piu LautĆ©m kona-ba Business Gathering nian, ne’ebĆ© ho tema ā€œHametin Setor Privadu Hodi Dinamiza Ekonómia Ne’ebĆ© Sustentavel Seguru no Rezilenteā€ objetivu halibur EmprezĆ”riu sira ne’e, atu fahe hanoin no bele hamosu krĆ­tiku sira husi emprezĆ”riu lokĆ”l sira, oinsĆ” atu dezenvolve ekonomia liu husi kontribuisaun reĆ”l hodi define filafali papĆ©l setór privadu sira, tanba Setor Privadu mak nu’udar mĆ”kina ba dezenvolvimentu ekonomia iha Timor-Leste, espesiĆ”l iha MunisĆ­piu LautĆ©m, enkontru ne’e organiza husi husi MinistĆ©riu KomĆ©rsiu no IndĆŗstria, ne’ebĆ© hala’o iha Salaun Parókia Lospalos.

Iha intervensaun, š’š®šš. š„š±šžš„Ć©š§š¬š¢šš, Prezidente Interinu Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š«. š…š«ššš§šœš¢š¬šœšØ ššØš¬ š’ššš§š­šØš¬, agradese ba Ministru KomĆ©rsiu no IndĆŗstria (MKI) ho ekipa mai iha MunisĆ­piu LautĆ©m hodi halibur emprezĆ”riu sira, atu fahe hanoin ba emprezĆ”riu Gathering no emprezĆ”riu konstrusaun sira.

Prezidente Interinu Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m ne’e subliƱa, Ministru KomĆ©rsiu IndĆŗstria (MKI) ho nia ekipa hala’o sorumutu enkontru hodi ko’alia kona-ba Gathering, ne’ebĆ© sei esplika kle’an husi Ministru KomĆ©rsiu no Industria, atu nune’e bele intende ho didi’ak, nune’e bele suporta Governu no Autoridade MunisipĆ”l iha parte Dezenvolvimentu nian.

Tanba ne’e, ita hotu tenke konsisten ho regra sira ne’ebĆ© prega ona ba emprezĆ”riu konstrusaun no emprezĆ”riu loja no emprezĆ”riu Gathering nian, tanba ida ne’e MinistĆ©riu KomĆ©rsiu no IndĆŗstria bele hala’o atividade ida ne’e ho emprezĆ”riu no halibur Emprezariu no Business Gathering, ne’e ho intensaun hodi koloka nafatin papĆ©l importante husi setór privadu sai nu’udar mĆ”kina ba dezenvolvimentu ekonómiku iha Timor-Leste.

Iha sorin seluk, š’š®šš.š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš, Ministru KomĆ©rsiu no IndĆŗstria (MKI), š’š«. šš¢š§šØ ššžš«šžš¢š«šš hateten, objetivu prinsipĆ”l ba enkontru kona-ba Business Gathering hodi halibur Emprezariu sira atu fahe hanoin liu husi enkontru emprezĆ”riu sira, nune’e bele hamosu hanoin ne’ebĆ© krĆ­tiku oinsĆ” ita bele dezenvolve ita-nia ekonomia.

Governante ne’e esplika, diversifikasaun ekonomia, ita bele diversifika mós ita-nia negósiu, tanba ita tenke rekoƱese katak, iha Ć”rea potensialidade lubuk ida maka kada MunisĆ­piu iha, nune’e bele tau atensaun husi setór privadu sira hodi bele haree.

Iha oportunidade ida ne’e mós importante tebes, ba atividade ne’ebĆ© organiza husi MinistĆ©riu KomĆ©rsiu no IndĆŗstria hamutuk ho parseiru sira seluk ne’ebĆ© fokus ba iha dezenvolvimentu ekonómiku, tanba tuir dadus ne’ebĆ© fó sai husi Banku Central Timor-Leste (BCTL) hatudu rezultadu ne’ebĆ© pozitivu, maski dinamiza ba atividade ekonómiku ida ne’e sei mai husi Setor pĆŗbliku.

š™š™šš™¢š™–š™©š™–

(š™ˆĆ©š™™š™žš™– š™‹š˜¼š™ˆ-š™‡š™–š™Ŗš™©Ć©š™¢)

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, š“šžš«š¬šš-šŸšžš¢š«šš, šŸšŸ“ š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

Provedór Direitus Humanus no Justisa (PDHJ) š’š«. š•š¢š«š š¢š„š¢šØ ššš š’š¢š„šÆšš š†š®š­šžš«š«šžš¬ ho nia ekipa hala’o enkontru ho Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m interinu ne’ebĆ© akompaƱa ho Diretor/a Servisu MunisipĆ”l no Diretor/a Delegasaun Teritorial sira iha MunisĆ­piu LautĆ©m, enkontru ne’e hala’o iha sala VIP Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m.

Objetivu prinsipĆ”l ba enkontru ida ne’e, parte PDHJ hodi kria komunikasaun no koordenasaun servisu ne’ebĆ© di’ak ho Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, tanba Providór iha Planu atu rekruta funsionĆ”riu na’in rua mai iha MunisĆ­piu LautĆ©m hodi hakbesik servisu ba Komunidade sira.

Iha intervista, Sua.EselĆ©nsia, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m interinu, š’š«. š…š«ššš§šœš¢š¬šœšØ ššØš¬ š’ššš§š­šØš¬ hateten, Provedór Direitus Humanus no Justisa (PDHJ) mai iha Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m hodi hala’o enkontru ho Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, hodi ko’alia relasiona ho atividade PDHJ nian bazeia ba konstituisaun artigu 27 nune’e mós ko’alia kona-ba keixa ruma ne’ebĆ© entidade sira iha MunisĆ­piu LautĆ©m hato’o ba PDHJ.

Iha fatin ne’ebĆ© hanesan, Providór Direitus Humanus no Justisa (PDHJ) š’š«. š•š¢š«š š¢š„š¢šØ ššš š’š¢š„šÆšš š†š®š­šžš«š«šžš¬, hatutan, PDHJ hala’o enkontru hodi fahe informasaun ba Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m kona-ba kompetĆ©nsia PDHJ nian no servisu sira ne’ebĆ© iha.

Durante iha enkontru Providór mós fahe informasaun kona-ba lamentasaun husi komunidade sira ba PDHJ relasiona ho Autoridade MunisipÔl nian, hanesan Servisu Saude, Edukasaun, Infraestrutura inklui Servisu Komunikasaun nian.

Tanba ne’e, Providor mós espresa intensaun no Planu PDHJ atu estabelese fokal poin na’in rua iha MunisĆ­piu LautĆ©m, tanba bainhira PDHJ iha ona komunikasaun ho Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, mĆ”simu iha fulan Junu 2025 PDHJ hala’o ona prosesu rekrutamentu.

Prezensa Pontu Vokal PDHJ iha MunisĆ­piu LautĆ©m, atu fó apoiu ba Delegasaun Teritorial sira ne’ebĆ© eziste ona, hodi simu keixa fahe informasaun ba komunidade sira, ne’ebĆ© sei hala’o servisu hanesan, Monitorizasaun, Fiskalizasaun no Investigasaun liuliu rekolla informasaun sira ne’ebĆ© iha relasaun servisu PDHJ nian.

Nune’e mós Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m hato’o preokupasaun balun relasiona ho aplikasaun Lei Komunikasaun nian, tanba bainhira Jornalista fó sai informasaun tenke iha faktus no evidĆ©nsia, tanba tuir Autoridade Munisipiu LautĆ©m nia haree Jornalista ne’ebĆ© publika informasaun atividade Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m nian ne’ebĆ© viral loos iha Sosial Media la halo konfirmasaun ba Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m antes fó sai informasaun.

š™š™šš™¢š™–š™©š™–

(š™ˆĆ©š™™š™žš™– š™‹š˜¼š™ˆ-š™‡š™–š™Ŗš™©Ć©š™¢)

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, šŠš®ššš«š­šš-šŸšžš¢š«šš, šŸšŸ” š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

Sua Eselensia Prezidente Interinu Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š«. š…š«ššš§šœš¢š¬šœšØ ššØš¬ š’ššš§š­šØs, hateten, realizasaun enkontru ida ne’e atu forma Komisaun Organizadora nune’e halo preparasaun neebe diak hodi koresponde ba loron nasionais sira nebe Munisipiu sei realiza iha tinan 2025. Reuniaun nee realiza iha Salaun Autoridade Munisipiu Lautem.

Presidente interinu salienta katak  komisaun organizadora nebe estabelese ona seksaun sira iha tinan kotuk nafatin, halo mudansa deit ba kolokasaun kada diresaun sira nunee hotu-hotu bele intende ba kada atividade sira neebe iha. Kada seksaun nebe fahe ona kompostu hosi Sekretariu Munisipiu, Presidente CMCLNL, PNTL Munisipiu Lautem, Diretor/a Servisu MunisipĆ”l no Delegasaun Teritorial sira, Jerente Telekomunikasaun sira, atu nune’e ida-idak bele asumi knaar ho responsabilidade ba atividade sira nebe sei hala’o iha tinan 2025.

Loron nasionais ba tinan 2025 nian nafatin responsavel mƔsimu hosi Prezidente Autoridade MunisipƔl LautƩm, Komandante Polƭsia NasionƔl Timor-Leste (PNTL) Munisƭpiu LautƩm, Prezidente CMCLN Munisƭpiu LautƩm. Prezidente Komisaun Organizadora ba tinan 2025, SekretƔriu MunisipƔl Administrasaun no Finansas, Vise Prezidente Komisaun Organizadora mak SekretƔriu MunisipƔl Asuntu Sosial no Organizasaun Komunitaria.

Presidente interinu, eselensia sekretariu Munisipiu asuntu finansas,  informa ba membu komisaun organizadora atu kada seksaun ida-idak  prepara ida-idak nian planu asaun ba atividade sira loron nasionais hanesan loron 20 de Maiu tinan ida ne’e, submeter ba Presidente Autoridade Munisipiu nunee hetan aprovasaun nunee parte finansas prepara nia orsamentu ba kada planu atividade.

Aleinde ne’e mós iha tinan ida ne’e iha eventu importante ida mak tinan 50 ba loron Proklamasaun Indepedensia no eventu loron nasionais sira seluk. Nune’e Autoridade Munisipiu Munisipiu sei prepara Sub-Komisaun ida ba prienxe Feira NasionĆ”l nian, tanba ida ne’e husu kada diresaun Servisu MunisipĆ”l no Delegasaun Territorial, Ajensia Autonomu sira ne’ebĆ© prienxe ona iha Portal MunisipĆ”l, bele akumula dadus sira hodi entrega ba IT, nune’e loke no fó sai iha tempu Feira NasionĆ”l ne’ebĆ© sei hahĆŗ iha loron 15 to’o 20 de Maiu 2025.

Husi rezultadu reuniaun Forma Komisaun Organizadora ba Loron Nasionais 2025, membru komisaun deside ona seksaun sira hamutuk mak  hanesan ā€œ Seksaun sekretariadu, Tezoreiru, Protokolu, Serimonia, Liturjia, Feira, Corpo no Coro IƧar da Bandeira, Divertimentu, Kompetisaun, Lojistika no Ekipamentu, Primeiru Sokoru, Dokumentasaun, Dekorasaun , Konsumu,  Mobilizasaun Masa no Seguransa.ā€

Iha reuniaun nee hetan partisipasaun maximu husi SekretÔriu Munisipais, Prezidente Konsellu MunisipÔl Kombatente Libertasaun NasionÔl Munisípiu Lautém Organizasaun KomunitÔria, no Segundu Komandante PNTL Munisípiu Lautém hahú realiza enkontru ho Diretor Servisu MunisipÔl, Delegasaun Teritorial, Jerente Banku no Jerente Telekomunikasaun.

š™š™šš™¢š™–š™©š™–

(š™ˆĆ©š™™š™žš™– š™‹š˜¼š™ˆ-š™‡š™–š™Ŗš™©Ć©š™¢)

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, š’šžš š®š§ššš-šŸšžš¢š«šš, šŸšŸ’ š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

Estudante Universidade da Paz (UNPAZ), hamutuk na’in 183 husi Fakuldade hamutuk 6 hanesan Fakuldade Ekonómia, Diretu, Siensia Sosiais no Umanitaria, Saude PĆŗblika Siensia MĆ©dikas, EnjenĆ”ria no Teknolójia Agrikola, hodi hala’o Atividade PrĆ”tika Aprendisajen Kampu (PAK), durante fulan tolu hahĆŗ iha fulan Abril to’o fulan Jullu 2025, iha Postu, Suku no Aldeia, aprezentasaun ne’e hala’o iha Salaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m.

Iha intervensaun, š’š®šš. š„š±šžš„Ć©š§š¬š¢šš, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m interinu, Sr. Francisco dos Santos, hateten, estudu ida ne’e sei iha klaran tun ba iha terenu filafali mai hodi konfirma dadus sira ne’ebĆ© durante ne’e hetan iha terenu, tanba imi ba direta Postu rasik, Suku no Aldeia ne’ebĆ© reprezenta Universidade hodi hala’o atividade.

Bainhira iha terenu foti dadus, labele konsumu dadus no informasaun politiza, tanba dadus sira ne’ebĆ© hetan, tenke ajusta ho estudante sira ne’ebĆ© uluk, ne’ebĆ© mai fali iha Autoridade MunisĆ­piu hodi aprezenta kada departamentu nia dadus ne’ebĆ© durante ne’e hetan iha terenu, atu nune’e bainhira lori ba hodi hala’o iha Ć”mbitu estudu hodi publika pĆŗbliku labele konsumu ho dadus loos.

Tanba ida ne’e, Prezidente Autoridade interinu, agradese ba estudante husi Universidade da Paz (UNPAZ) mai hala’o atividade PrĆ”tika Aprendisajen Kampu (PAK), iha MunisĆ­piu LautĆ©m, durante fulan tolu nia laran, karik hasoru difikuldade ruma bele hato’o diretamente ba Administrador Postu, Xefe Suku, Xefe Aldeia no Komandante Eskuadra PNTL iha Postu sira inklui Komunidade sira bele hato’o hodi buka nia solusaun ba difikuldade ne’ebĆ© enfrenta.

Remata

(MƩdia PAM-LautƩm)

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, šŠš¢š§š­šš-šŸšžš¢š«šš, šŸšŸŽ š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

š’š®šš.š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š«. šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, husu Autoridade Postu no Suku kontinua koopera ho PolĆ­sia NasionĆ”l Timor-Leste (PNTL), MunisĆ­piu LautĆ©m, atu nune’e bele asegura situasaun iha MunisĆ­piu LautĆ©m, nune’e hodi kria estabilidade amizade, nune’e komunidade sira moris ho situasaun livre hodi buka moris atu sustena sira nia moris loroloron, nune’e mós emprezĆ”riu lokĆ”l, nasionĆ”l no internasionĆ”l sira bele halo dezenvolvimentu iha MunisĆ­piu LautĆ©m hodi fó servisu fali ba jerasaun foun sira, lia hirak ne’e hato’o iha Ć”mbitu abertura eventu jogu desportiva hodi komemora loron PolĆ­sia NasionĆ”l Timor-Leste (PNTL) ba dala 25 iha MunisĆ­piu LautĆ©m ho tema “š™ƒš™–š™¢š™Ŗš™©š™Ŗš™  š™„š™©š™– š™ƒš™–š™¢š™šš™©š™žš™£ š™†š™¤š™£š™›š™žš™–š™£š™Øš™–”, ne’ebĆ© hala’o iha Salaun PolĆ­sia NasionĆ”l Timor-Leste (PNTL) MunisĆ­piu LautĆ©m.

Iha intervensaun, Sua.EselĆ©nsia, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š«. šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, husu Autoridade Postu, Autoridade KomunitĆ”ria no Aldeia kontinua koopera nafatin PolĆ­sia NasionĆ”l Timor-Leste (PNTL) MunisĆ­piu LautĆ©m hodi asegura situasaun iha MunisĆ­piu LautĆ©m hodi nune’e bele kria hakmatek estabilidade amizade, nune’e Komunidade sira bele livre iha situasaun ne’ebĆ© hakmatek, hodi hala’o ida-idak nia atividade agrikultura no negósiu ekonomia hodi sustenta moris loroloron nian, nune’e mós emprezĆ”riu sira bele garantia bele halo investimentu hodi kontinua fó servisu ba joven sira.

Nia esplika, atuĆ”l Komandante PolĆ­sia NasionĆ”l Timor-Leste (PNTL) MunisĆ­piu LautĆ©m, ne’ebĆ© hamutuk ho nia membru sira ho sakrifĆ­siu no vontade tomak hodi asumi papĆ©l ho responsabilidade ne’ebĆ© Estadu no Povu fó, hodi hala’o Lei no Ordem hodi servisu hamutuk ho Autoridade Postu, Autoridade Suku, Aldeia no Komunidade sira hotu, nune’e bele kria unidade no estabilidade.

Prezidente Autoridade MunisipÔl Lautém fó agradese ba Komandante Polísia NasionÔl Timor-Leste (PNTL) Munisípiu Lautém ho nia membru sira hotu, tanba durante mandatu Prezidente Autoridade MunisipÔl Lautém ho nia estrutura tomak tinan ida resin ona, maibe grau Criminalidade iha Munisípiu Lautém menus tebes.

Nune’e mós, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m kongratula no apresiasaun ba Komisaun Organizadora ne’ebĆ© bele organiza eventu desportiva no jogu amizade iha Ć”mbitu selebrasaun tinan 25 ba loron PNTL nian ne’ebĆ© ho tema jerĆ”l “š™ƒš˜¼š™ˆš™š™š™š™† š™„š™š˜¼ š™ƒš˜¼š™ˆš™€š™š™„š™‰ š™†š™Šš™‰š™š™„š˜¼š™‰š™Žš˜¼”.

Tanba ida ne’e konvida komunidade sira hotu, bele asiste eventu desportiva no jogu amizade ida ne’e ho objetivu atu kria amizade ne’ebĆ© di’ak entre PNTL no Komunidade, PNTL no Autoridade lokĆ”l, PNTL no Sosiedade sira hotu iha MunisĆ­piu LautĆ©m.

Ekipa jogadór sira ne’ebĆ© atu partisipa atividade eventu desportiva no jogu amizade ida ne’e, la’os mai atu hadau prĆ©miu no hadau primeiru lugĆ”r no segundu lugĆ”r, maibĆ© jogu amizade ida ne’e hodi selebra loron PNTL nian, nune’e bele manĆ”n konfiansa parte komunidade no PNTL MunisĆ­piu LautĆ©m, nune’e bele nafatin servisu hamutuk ba oin hodi bele atinji objetivu finĆ”l mak estabilidade no unidade iha MunisĆ­piu LautĆ©m.

Entretantu, Komisaun Organiza rejistu klubu hamutuk 15 hodi kompete eventu desportiva, Jogu Futsal ba Mane no Voliball Mane no Feto, ne’ebĆ© envolve mós husi membru PNTL MunisĆ­piu LautĆ©m klubu rua.

AniversĆ”riu tinan 25 ba PolĆ­sia NasionĆ”l Timor-Leste (PNTL) MunisĆ­piu LautĆ©m liu husi Komisau Organizadora hodi hala’o mós preparasaun ba asaun karidade ne’ebĆ© finansia husi KompaƱia Salvasaun loja no.3 Lospalos, hamutuk pakote 75 ne’ebĆ© Komisaun Organizadora identifika ba komunidade vulneravel sira iha Aldeia 11 Suku Fuiloro, Postu Administrativu Lospalos, hodi fahe ba komunidade vulneravel ne’ebĆ© reprezenta Aldeia 11.

š™š™šš™¢š™–š™©š™–

(š™ˆĆ©š™™š™žš™– š™‹š˜¼š™ˆ-š™‡š™–š™Ŗš™©Ć©š™¢)

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, šŠš¢š§š­šš-šŸšžš¢š«šš, šŸšŸŽ š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

š’š®šš.š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š« šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, hamutuk ho funsionĆ”riu sira iha kada Servisu MunisipĆ”l ne’ebĆ© tutela iha Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m no Servisu Delegasaun TerritoriĆ”l sira, hahĆŗ Koilleta tan Batar kuaze 1.7 Hektar, iha Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m.

Atividade Demo Plot Agrikultura Integradu ne’e inisiativa husi Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, iha ne’ebĆ© orienta Diresaun Servisu MunisipĆ”l Agrikultura MunisĆ­piu LautĆ©m, organiza funsionĆ”riu estensionista sira hodi hala’o Demo Plot ida ne’e ho produtu oin-oin, hanesan Kolam Ikan, Haki’ak Mareko, Hortikultura Kuda Fore Tali, Pateka no Ai Manas.

Iha intervista, š’š®šš.š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š« šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, hateten, hala’o Koilleta no Silu Batar hamutuk 1.7 Hektar ne’ebĆ© iha resintu Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, ne’ebĆ© hahĆŗ husi Diresaun Servisu MunisipĆ”l sira no Diresaun Delegasaun TerritoriĆ”l sira.

Nia dehan, Demo Plot Agrikultura Integradu, hafoin Koilleta iha mós Kolam Ikan, Haki’ak Mareko no Hortikultura Kuda Fore Tali, Pateka no Ai Manas.

Enkuantu reseita ne’ebĆ© Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m liu husi Diresaun Servisu MunisipĆ”l Agrikultura hetan husi Demo Plot Agrikultura Integradu, maibĆ© reseita provizória husi Fore Tali kuaze $.800, Ikan kuaze $.100 resin no Mareko fa’an nia tolun mak kuaze $.80.

Entretantu relatóriu ne’ebĆ© tĆ©kniku Agrikultura iha Demo Plot Batar ida ne’e, Pemecar ekor iha MunisĆ­piu LautĆ©m, tanba Agrikultura sira ne’ebĆ© halo toos kuda Batar kada Hektare ne’e kuaze 2,5 Toneladas, maibĆ© Demo Plot ida ne’e hetan 5 Toneladas, maski foin hahĆŗ iha MunisĆ­piu LautĆ©m ninia produsaun Batar atinji liu Agrikultura sira halo iha kada sensus ne’ebĆ© Servisu MunisipĆ”l halo Agrikultura sira iha toos.

Espera hafoin Koilleta Batar ida ne’e, Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m kontinua nafatin kuda Fore Mungu, tanba ita-nia espetativa ladĆŗn barak maibĆ© bele fornese ba iha Merenda EskolĆ”r ba kada Eskola iha MunisĆ­piu LautĆ©m. Tanba ida ne’e, hahĆŗ husi funsionĆ”riu kazuais to’o FunsionĆ”riu Permanente ne’ebĆ© koopera tebes ba servisu hodi realiza Demo Plot ida ne’e, sai nu’udar pilotu ida hodi hatudu ezemplu di’ak ida ba Agrikultura sira iha MunisĆ­piu LautĆ©m, nune’e bele halo tuir.

Lider mĆ”simu iha MunisĆ­piu LautĆ©m salienta, daudaun ne’e iha Postu Administrativu Tutuala mós hala’o ona kuaze hektar 1 ne’ebĆ© komesa fila ona ho Demo Plot hanesan ne’e.

Tanba ida ne’e Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m orienta ona Diresaun Servisu MunisipĆ”l Agrikultura MunisĆ­piu LautĆ©m liu husi Xefe Departamentu PecuĆ”ria, kuandu Mareko ne’e lout ona, nia oan sira bele distribui ba Postu Administrativu 6 ne’ebĆ© halo Demo Plot iha kada Postu sira.  Batar sira ne’ebĆ© Koilleta ona ne’e entrega tomak ba Diresaun Agrikultura, oinsĆ” bele fa’an mós iha Merkadu nune’e mós bele rai hanesan Fini ida hodi bele kuda fali iha tinan oin.

š™š™šš™¢š™–š™©š™–

(š™ˆĆ©š™™š™žš™– š™‹š˜¼š™ˆ-š™‡š™–š™Ŗš™©Ć©š™¢)

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, šŠš®ššš«š­šš-šŸšžš¢š«šš, šŸ— š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

Parlamentu NasionĆ”l (PN) liu husi Komisaun C ba Asuntu Finansas PĆŗblika (FP) ne’ebĆ© lidera husi Vise-Prezidente Komisaun C, š’š«. š…š«ššš§šœš¢š¬šœšØ ššš š‚šØš¬š­šš, ho membru Komisaun C sira hotu, mai hala’o atividade Fiskalizasaun Finansas PĆŗblika (FP) iha Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m hodi rona lala’ok ezekusaun husi Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m nian, Fiskalizasaun ne’e hala’o iha Salaun VIP, Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m.

Iha intervensaun, š’š®šš. š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š«. šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, hateten, Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m hamutuk ho funsionĆ”riu sira hotu iha Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, hato’o lia Bem-Vindu ba Komisaun C Parlamentu NasionĆ”l ne’ebĆ© hala’o nia knaar tuir konstituisaun ne’ebĆ© fó, mai iha MunisĆ­piu LautĆ©m hodi hala’o fiskalizasaun ba Finansas PĆŗblika iha Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m.

Nia esplika, ko’alia kona-ba Ezekusaun Orsamentu JerĆ”l Estadu (OJE) MunisĆ­piu LautĆ©m ba tinan 2024 nian, Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m bele atinji porsentu 77, 90 resin, tanba nia implika mak mudansa estrutura no polĆ­tika iha fulan Marsu tinan 2024, tama fulan Abril bele hala’o prosesu aprovizionamentu ba kapitĆ”l dezenvolvimentu ne’ebĆ© projetu hamutuk 16 iha MunisĆ­piu LautĆ©m.

Nune’e nia dehan, TransferĆ©nsia PĆŗblika ba Programa Merenda Eskolar, hahĆŗ iha fulan Janeiru to’o Marsu 2024 labele ezekuta tanba mudansa estrutura ba Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m ho Estrutura simu tomada de posse, tanba ida ne’e OJE 2024 fulan Janeiru to’o Marsu nia orsamentu ne’e Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m haruka filafali ba kofre Estadu, hodi implika mós taxa ezekusaun ba MunisĆ­piu LautĆ©m.

Aliende ne’e, antes atu tama ba diskusaun, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, fó uluk tempu ba Diretor Servisu MunisipĆ”l Finansas MunisĆ­piu LautĆ©m š’š«. šƒšžš„šŸš¢š§ ššž š‰šžš¬š®š¬, atu hala’o aprezentasaun relatóriu ezekusaun kona-ba Orsamentu no Finansas PĆŗblika liu husi Slide ba OJE 2024 to’o 2025 ne’ebĆ© agora pasa ba Q1 remata ona, agora tama ona ba Q2 ba Komisaun C Parlamentu NasionĆ”l.

Durante iha diskusaun, Vise-Prezidente Komisaun C ho membru Komisaun C sira hotu hato’o preokupasaun no lamentasaun kona-ba infraestrutura nian, liuliu ba Estrada husi Postu LautĆ©m mai to’o Lospalos Vila, Setor Agrikultura liuliu Haree, Batar no Irigasaun natar sira, Despeza MunisĆ­piu LautĆ©m ninia reseita Annual, Programa NasionĆ”l Dezenvolvimentu Suku (PNDS), Orsamentu Administrasaun Suku nian, Orsamentu ba pesoĆ”l apoiu Suku, Orsamentu ba Programa Merenda Eskolar (PME) 2024 nian, projetu 2024 nian ne’ebĆ© Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m re-apropriasaun ba projetu hira ho nia orsamentu hira ne’ebĆ© mak seidauk finaliza iha tinan fiskĆ”l, projetu rejeisaun ba garantia kualidade projetu, ezekusaun Orsamentu Jeral 2025 iha MunisĆ­piu LautĆ©m, progresu Atividade Monitorizasaun Asistensia TĆ©knika ba Manutensaun Konservasaun Estrada no Ponte, Kapital Dezenvolvimentu ba tinan 2024 no alokasaun Orsamentu diferente ba Postu Administrativu 6.

Iha preokupasaun husi membru Komisaun C, š’š®šš. š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š«. šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, responde no hatĆ”n kada preokupasaun sira ne’ebĆ© hato’o husi membru Komisaun C nian.

Lider mĆ”simu iha MunisĆ­piu LautĆ©m esplika, kona-ba infraestrutura Estrada, tuir dekretu Lei no.84 Autoridade MunisipĆ”l iha kompetĆ©nsia ba Orsamentu Jeral Estadu hamutuk Mil $.500 mai kraik ba infraestrutura nian, maibe orsamentu $.500 mil ba leten ne’e kompetĆ©nsia nasionĆ”l, maibĆ© Orsamentu $.500 mĆ­l mai kraik mós obra atinji ona $.300 mĆ­l Autoridade MunisĆ­piu tenke iha Autorizasaun husi MinistĆ©riu Administrasaun Estatal (MAE).

Kona-ba kapitĆ”l dezenvolvimentu Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m salienta, Obras PĆŗbliku nian ne’ebĆ© taxa ezekusaun menus, durante tinan 2024 ba kategoria Kapital dezenvolvimentu Obras PĆŗblika iha projetu rua mak hanesan, Projetu Konstrusaun Ponte Teinara no projetu Ponte Be Moris, nune’e mós Servisu MunisipĆ”l Obras PĆŗblika toma konta projetu Ponte Be Moris re-apropria 30% no 20% ba konstrusaun no 10% ba retensaun, tanba obra refere nia fĆ­ziku boot.

Nune’e mós Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, esplika Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m iha projetu hamutuk 16 ne’ebĆ© kapitĆ”l dezenvolvimentu iha tinan 2024, taxa ezekusaun ne’e menus, tanba kauza Lei aprovizionamentu mós komplika ba ekipa ne’ebĆ© halo selesaun dokumentu ba iha Sistema aprovizionamentu, tanba rejime jerĆ”l aprovizionamentu ne’ebĆ© aplika iha nasionĆ”l no rejime espesiĆ”l relasiona ba planu dezenvolvimentu integradu Munisipal nian.

Aleinde ne’e mós lider mĆ”simu iha MunisĆ­piu LautĆ©m aprezenta projetu 2024 nian ne’ebĆ© seidauk finaliza ba Membru Komisaun C nian, durante iha ambitu diskusaun, nune’e mós aprezenta projetu tinan 2024 Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m iha projetu hamutuk 16 mak hanesan, Konstrusaun EdifĆ­siu Diresaun NasionĆ” Transporte no Telkomunikasaun (DNTT), Reabilitasaun Uma Antiga Karpinteiru Caivaca, Konstrusaun Armajen STAE MunisĆ­piu LautĆ©m, Reabilitasaun Postu SaĆŗde Naisalobo Postu Iliomar, Konstrusaun Uma Merkadu ho modelu Baraka unidade hamutuk 15 iha Postu Luro, Konstrusaun Eskola Unidade 2 EBC Leusari, Konstrusaun Mortuariu Sentru Saude KomunitĆ”riu No.2 Lospalos, Konstrusaun Eskola Baziku Filial iha Legidika Suku Ililai, Reabilitasaun Kampu Multi Funsaun Foteball Lutu Haleu Postu Lospalos, Kontrsaun Barajen no fatin fase karreta, Uma Adat Lospalos, Instalasaun Be Mos ho Sistema solar Painel iha Aldeia Ailarinu Postu Luro, Be Mos iha Postu Lore, Konstrusaun Be Moris no Ponte Teinara.

Kona-ba setór Agrikultura, MunisĆ­piu LautĆ©m iha tinan 2023 to’o 2024 iha Postu Administrativu Luro 157, 14 Ć”rea potensialidade, iha Ć”rea kultivu hamutuk 300, 87 Ć”rea kolleita 300,87 no produsaun 1105.14 tonelada to’o produtividade 3,67, nune’e fahe tan ekipamentu Hand tratór kuda Hare hamutuk 4, Trator Kua Hare no Hare Kain hamutuk 8 ne’ebĆ© hetan husi Grupu 4.

Entretantu kona-ba Programa Merenda Eskolar (PME), hahĆŗ iha fulan Janeiru to’o Marsu 2024 iha nivel Munisipiu la ezekuta ba Programa Merenda Eskolar, maibĆ© ezekuta de’it Abril to’o Dezembru 2024, ne’ebĆ© Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m hodi ajusta ba iha Sistema dalan ba DFFTL mak foin prosesu.

Reseita total ne’ebĆ© Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m liu husi Diresaun Servisu MunisipĆ”l Jestaun Merkadu no Turismu iha tinan 2024 hamutuk $.42.354,6. kompostu husi taxa 10% Salariu Vensimentu, fa’an dokumentu ho taxa 2% husi dokumentu ne’ebĆ© Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m liu husi Diresaun Aprovizionamentu fa’an ba kompaƱa sira, Kona-ba fonte reseita ne’e konta Bankaria iha Nasional mak hanesan publisidade Jestaun Merkadu rekolla, maibĆ© selu iha nasionĆ”l, nune’e mós taxa publisidade ne’ebĆ© Autoridade MunisipĆ”l hetan iha tinan 2024 hamutuk $.5,360, 19, maibĆ© ida ne’e kofre estadu nasionĆ”l.

Kona-ba Suku sira, ofisiĆ”l na’in 4 ne’ebĆ© ita rekruta iha fulan abrĆ­l, signifika durante fulan 4 Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m la selu, maibĆ© hahĆŗ selu iha fulan Maiu to’o Dezembru, tanba orsamentu ne’e transferĆ©nsia PĆŗblika tenke filafali ba kofre estadu, tanba ofisiĆ”l Apoiu Suku na’in 4 hamutuk ho lideransa Komunitaria simu osan ho trimestrĆ”l la’os mensĆ”l.

Relasiona ho PNDS, iha tinan 2024 PNDS iha nasionĆ”l, maibĆ© tinan 2025 PNDS entrega ona mai iha MunisĆ­piu, Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m nia prosesu hotu liu ona hanesan sosializasaun no ekipa tĆ©kniku Suku sira komesa la’o ona hein implementa projetu.

Alokasaun Orsamentu diferente ba Postu, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m mensiona, direferente tanba, Postu Administrativu sira ezekuta Orsamentu kategoria rua hanesan Bens Servisu no Salariu Vensimentu, nune’e mós tuir Suku iha kada Postu, hanesan Postu Rua Iliomar no Luro Suku 6, Postu Lore no Tutuala Suku 2, Postu Lospalos Suku 8 no Postu LautĆ©m Suku 10, tanba ida ne’e maka aloka nia orsamentu tuir Suku.

Hafoin remata fiskalizasaun, Sua.EselĆ©nsia, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, hamutuk ho membru Parlamentu NasionĆ”l Komisaun C observa Demo Plot Agrikultura Integradu, ne’ebĆ© inisiativa husi Sua.EselĆ©nsia, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, orienta Diresaun Servisu MunisipĆ”l Agrikultura MunisĆ­piu LautĆ©m hodi hala’o.

š™š™šš™¢š™–š™©š™–

(š™ˆĆ©š™™š™žš™– š™‹š˜¼š™ˆ-š™‡š™–š™Ŗš™©Ć©š™¢)

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, šŠš®ššš«š­šš-šŸšžš¢š«šš, šŸ— š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

MinistĆ©riu Finansas, liu husi Diresaun JerĆ”l Formasaun Kapasitasaun Jestaun Finanseiru PĆŗblika, hala’o dizeminasaun no partilla kona-ba Lei Kódigu Aprovizionamentu no Kontratu PĆŗbliku ba Diretor Servisu MunisipĆ”l, Diretor Delegasaun TeritoriĆ”l no EmprezĆ”riu sira, nune’e bele intende didi’ak no iha koƱesimentu kona-ba Kódigu Aprovizionamentu nian, atu nune’e bainhira implementasaun obra relasiona ho finanseiru pĆŗbliku bele komprende ona lala’ok aprovizionamentu nian, dizeminasaun ne’e abertura husi š’š®šš.š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš , Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, ne’ebĆ© hala’o iha Salaun Administrasaun MunisipĆ”l LautĆ©m.

Iha intervensaun, š’š®šš.š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š«. šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, agradese ba ekipa tomak husi MinistĆ©riu Finansas nian ne’ebĆ© lidera husi Diretor JerĆ”l, hodi hala’o dizeminasaun kona-ba Kódigu Aprovizionamentu no Kontratu PĆŗbliku, ne’ebĆ© sei partisipa mĆ”simu husi Diretor Servisu MunisipĆ”l, Delegasaun TerritoriĆ”l no Setor Privadu sira, ba Dizeminasaun ida ne’e, nune’e bele iha informasaun no koƱesimentu kona-ba Kódigu Aprovizionamentu nian, atu nune’e bainhira ba iha Implementasaun iha obra relasiona ho finanseiru pĆŗbliku nian, bele komprende ona lala’ok aprovizionamentu nian.

anba ida ne’e sujere ba Diretór Servisu MunisipĆ”l sira no Delegasaun TerritoriĆ”l sira ne’ebĆ© hala’o knaar iha MunisĆ­piu LautĆ©m, inklui Setor Privadu sira no Parseiru Dezenvolvimentu UNDP bele aproveita oportunidade ida ne’e ho di’ak, tanba sistema aprovizionamentu la’os de’it hala’o iha Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m.

Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m esplika, difikuldade ne’ebĆ© durante ne’e enfrenta mak iha prosesu aprovizionamentu ne’ebĆ© diferente entre Lei espesiĆ”l no Lei Jeneralidade nian, tanba iha nasionĆ”l utiliza sistema aprovizionamentu bazeia ba dekretu Lei no. 2022, tanba ne’e implementa rejime espesiĆ”l iha Ć”mbitu Planu Dezenvolvimentu Integradu MunisipĆ”l (PDIM).

Lider mĆ”simu iha MunisĆ­piu LautĆ©m fiar dizeminasaun ida ne’e ba Kódigu foun aprovizionamentu no kontratu pĆŗbliku bele responde ona sistema aprovizionamentu, tanba ida ne’e dizeminasaun ida ne’e importante tebes, durante iha dizeminasaun mak ladĆŗn intende didi’ak bele husu ekipa sira husi MinistĆ©riu Finansas, atu nune’e ekipa sira bele esplika kle’an kona-ba relasaun sistema aprovizionamentu, tanba kontratasaun pĆŗbliku ne’ebĆ© husi Orsamentu Finanseiru pĆŗbliku nian.

š™š™šš™¢š™–š™©š™–

š™ˆĆ©š™™š™žš™– š™‹š˜¼š™ˆ-š™‡š™–š™Ŗš™©Ć©š™¢

š‹š®š«šØ, š“šžš«š¬šš-šŸšžš¢š«šš, šŸ– š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

š’š®šš.š„š¬šžš„Ć©š§š¬š¢šš,, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š« šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, partisipa serimónia atividade fahe ekipamentu han tratór ba Grupu Agrikultura sira hodi fasilita Grupu Agrikultura sira, nune’e bele hasa’e produtividade agrikultura ho produsaun Hare atu nune’e bele garantia hodi sustenta Ai Han LokĆ”l ba iha komunidade sira iha Postu Administrativu Luro MunisĆ­piu LautĆ©m liuliu.

Ekipamentu sira ne’e hetan apoiu husi Banko Mundial hodi kontinua apoia ba programa MinistĆ©riu Agrikultura Pescas Pekuaria no Floresta (MAPPF/SAPIP hodi fasilita Grupu Agrikultura sira nune’e bele hasa’e produsaun no produtividade Hare, mĆ”kina sira ne’ebĆ© Grupu Agrikutura sira hetan maka hanesan, mĆ”kina Kuda Hare hamutuk 8, Hand Tratór hamutuk 4 no MĆ”kina Integradu Kua Hare, no Hare kain sai kompos 4 no trai viveirus 4700 buah, grupu hamutuk 4 mak simu ekipamentu sira ne’e hanesan Grupu Moris Ki’ak, Grupu Hari’i Futuru, Grupu Nur no Grupu Nautetu.

Iha intervista, Sua.EselĆ©nsia Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, š’š« šŒĆ©š„š¢šØ ššž š‰šžš¬š®š¬, š’š‡, hateten, lori Povu MunisĆ­piu LautĆ©m nia naran agradese ba Nonu Governu KonstituisionĆ”l liu husi MinistĆ©riu Agrikultura Pescas Pekuaria no Floresta ne’ebĆ© servisu hamutuk ho Banku MundiĆ”l no SAPIP, ne’ebĆ© apoiu Grupu Agrikultura sira iha MunisĆ­piu LautĆ©m liuliu iha Postu Administrativu Luro, hanesan Koa Hare no Kuda Hare nian.

Nia esplika, apoiu sira ne’e hanesan pasu ida ne’ebĆ© importante tebes ba Grupu Agrikultura sira iha MunisĆ­piu LautĆ©m liuliu iha Postu Administrativu Luro, oinsĆ” Grupu Agrikultura sira atu hasa’e produsaun Hare iha MunisĆ­piu LautĆ©m liuliu Postu Administrativu Luro, tanba ita-nia espetativa hakarak fornese ba iha Merkadu maibĆ© sei iha prosesu nia laran, maibĆ© produsaun ne’ebĆ© iha ona hodi bele sustenta Ai Han LokĆ”l ba iha komunidade sira iha MunisĆ­piu LautĆ©m liuliu Postu Administrativu Luro.

Tuir dadus ne’ebĆ© iha, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m salienta, Postu Administrativu Luro hamutuk 748, 25 Hektare, produsaun Hare hetan 2978, 30 Toneladas ho produtividade 3,51 hektar, maibĆ© agora tinan 2025 Ć”rea kurtivu hamutuk 333, 62 Hektare ne’ebĆ© totĆ”l produsaun 1.172, 71 Toneladas por Hektare ne’ebĆ© totĆ”l produtividade 3, 51 Toneladas por Hektare.

Tanba ida ne’e, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m husu Grupu Agrikultura sira ne’ebĆ© hetan ekipamentu modernu sira, presiza kuidadu ba Makina sira ne’ebĆ© Grupu Agrikultura sira hetan ona, utiliza didi’ak atu nune’e durasaun ho mĆ”kina bele dura ho tempu naruk, hodi nune’e bele hasa’e produtividade Hare iha Postu Administrativu Luro MunisĆ­piu LautĆ©m.

Nune’e mós Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m kontinua husu nafatin apoiu ba Governu liu husi MinistĆ©riu Agrikultura Pescas Pekuaria no Floresta, tau Orsamentu mós moru protesaun mota boot ne’ebĆ© prejudika natar sira ne’ebĆ© iha, tanba iha tempu udan mota sempre lori lori rai-henek mai taka natar sira hodi Agrikultura sira laiha vontade atu hala’o natar.

Iha fatin ne’ebĆ© hanesan, Vise-Primeiro Ministro, Ministru Koordenador Asuntu Sosiais no Ministru Dezenvolvimentu Rural no Habitasaun, š’š«. šŒššš«š¢ššš§šØ ā€œš€š¬š¬ššš§ššš¦š¢ā€ š’ššš›š¢š§šØ, hatutan, Grupu Agrikultura sira tenke servisu hamutuk, tanba Grupu balun ne’ebĆ© hetan ona ekipamentu no Trator, tanba ekipamentu sira ne’e sei mai tan.

Assanami salienta, importante mak imi tenke servisu hamutuk buka dalan di’ak, hodi fó apoiu ba Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, apoiu servisu laran no fuan, tanba ida ne’e, Vise-Primeiro Ministro husu Grupu Agrikultura sira buka natar ne’ebĆ© sei abandona hela, apoiu malu atu loke fali natar hodi kuda Hare.

š™š™šš™¢š™–š™©š™–

š™ˆĆ©š™™š™žš™– š™‹š˜¼š™ˆ-š™‡š™–š™Ŗš™©Ć©š™¢

š‹šØš¬š©ššš„šØš¬, š’šžš š®š§ššš-šŸšžš¢š«šš, šŸ• š€š›š«š¢š„ šŸšŸŽšŸšŸ“

Ekipa husi ASEA-UK Supporting the Advancement of Girls Education (SAGEN) no reprezentante Britihs Council, Sra. Rebeka hamutuk ho Diretor Jeral husi MinistĆ©riu Edukasaun (ME), ne’ebĆ© akompaƱa ho Diretor Servisu MunisipĆ”l Edukasaun MunisĆ­piu LautĆ©m, hala’o enkontru ho Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, ne’ebĆ© hala’o iha Sala VIP Administrasaun Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m.

Durante iha enkontru ko’alia kona-ba atu harii projetu formasaun iha MunisĆ­piu LautĆ©m, oinsĆ” empoderamentu ba labarik feto no mane marjinalizadu sira ho abilidade emprengabilidade, literasia finanseiru no abilidade dijitĆ”l ne’ebĆ© presiza atu kria meiu moris sustentavel, nune’e mós atu kapasita no dezenvolve estudante sira, atu nune’e futuru estudante sira kria rasik negósiu moris nian.

Programa husi ASEAN-UK Supporting the Advancement of Girls Education (SAGEN) objetivu atu responde ba nesesidade hirak ne’ebĆ© liu husi implementa projetu pilotu, Juventude Empregu Skill ba Ć”rea rurĆ”l sira iha Timor-Leste, inisiativa ida ne’e bazeia ba envolvimentu iha rai laran ho pesoĆ”l xave sira husi Ministeriu Edukasaun (ME) no UN Women, atu dezeƱa no implementa formasaun emprenzariedade ida ne’ebĆ© responsivu ba jĆ©neru durante oras 100.

Formasaun ida ne’e mós atu harii oportunidade ekonómiku lokĆ”l sira, dezenvolve kapasidade profesór profisionĆ”l sira nian, no fasilita partisipasaun empreza lokĆ”l sira nian komunidade sira, projetu pilotu ne’e sei prepara labarik feto marjinalizadu sira no koordenasaun ki’ik ida husi labarik mane marjinalizadu sira ho abilidade emprengabilidade, literasia finanseiru no abilidade dijitĆ”l ne’ebĆ© presiza atu kria meiu moris sustentavel sira.

Pilotu ne’e sei implementa iha MunisĆ­piu LautĆ©m no Oecusse, MunisĆ­piu sira ne’ebĆ© MinistĆ©riu Edukasaun (ME) hili tanba sira nia paizajen ekonómiku no potensialidade emprezariedade iha setór sira hanesan ekoturizmu, artefas, agrikultura, no retallu eskala ki’ik.

Liu husi servisu ho instituisaun Sentru aprendizajen komunitĆ”ria (CLC) no Edukasaun no Formasaun TĆ©knika no profisionĆ”l (TVET), inisiativa ne’e ninia objetivu atu fornese oportunidade aprendizajen ne’ebĆ© asesivel eskalavel no sustentavel ba labarik feto no labarik mane sira ne’ebĆ© marjinalidor liu husi abilidade dijitĆ”l no emprezariĆ”l ba Sistema edukasaun iha Timor-Leste, espesiĆ”l iha MunisĆ­piu LautĆ©m.

Iha intervensaun, Sua.EselĆ©nsia, Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, Sr. MĆ©lio de Jesus, SH, hateten,  Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m ho nia Povu MunisĆ­piu LautĆ©m nakloke ba kualkĆ©r Organizasaun Nasional no Internasional, Instituisaun Estadu PĆŗbliku, Parseiru Dezenvolvimentu no Koorpu Bilateral sira hotu ne’ebĆ© interesante tebes hakarak mai hala’o dezenvolvimentu iha MunisĆ­piu LautĆ©m, tanba Povu MunisĆ­piu LautĆ©m hakarak tebes simu dezenvolvimentu, atu nune’e MunisĆ­piu LautĆ©m bele moris di’ak iha era ukun rasik an nian.

Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m esplika, Setor Edukasaun Importante tebes, tanba Setor Edukasaun mak bele muda mentalidade ba sidadaun sira nian, atu nune’e bele futuru bele dezenvolve nasaun espesiĆ”l iha MunisĆ­piu LautĆ©m, tanba ida ne’e nu’udar Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m, presiza tebes apoiu kooperasaun ba instituisaun sira hotu espesiĆ”l iha Ć”rea Edukasaun nian, tanba Edukasaun mak pilĆ”r importante ba sustentabilidade nasaun ida ne’e nian.

Aleinde ne’e prezensa husi Sra. Rebeka ho ekipa tomak husi MinistĆ©riu Edukasaun, Autoridade MunisĆ­piu LautĆ©m nafatin hein prosesu tuir mai, hahĆŗ husi enkontru ne’e bele hala’o ona servisu hamutuk, atu nune’e bele implementa planu no programa ne’ebĆ© Ekipa husi ASEA-UK Supporting the Advancement of Girls Education (SAGEN) ne’ebĆ© iha atu implementa iha MunisĆ­piu LautĆ©m.

Tanba projetu ida ne’e implementa ona iha MunisĆ­piu LautĆ©m bele respondeona preokupasaun durante ne’ebĆ© durante estudante no profesór sira infrenta, tanba durante eskola sira laiha fasilidade ne’ebĆ© adekuadu ba iha Eskola Tekniku Vokasional sira ne’ebĆ© eziste iha MunisĆ­piu LautĆ©m.

Enkuantu, Autoridade Munisipiu Lautem hein katak, ho projetu ne’ebĆ© iha ita bele apoiu ba Eskola Tekniku Vokasional sira iha Munisipiu Lautem, atu fasilita ekipamentu sira hanesan laboratóriu ba prĆ”tika mekaniku nian, atu nune’e estudante sira bele utiliza.

Tanba vizaun no misaun Prezidente Autoridade MunisipĆ”l LautĆ©m nian mak dijitalizasaun importante tebes ba futuru sustentabilidade nasaun RDTL nian espesiĆ”l iha MunisĆ­piu LautĆ©m, tanba ida ne’e apresia ba projetu ida ne’e liga ba dijitalizasaun, atu nune’e bele fó formasaun ba joven vulneravel sira, atu nune’e sira bele utiliza ba siĆ©nsia sira ne’ebĆ© hetan hodi bele implementa iha sira nia moris loroloron.

Iha fatin ne’ebĆ© hanesan reprezentante Britihs Council, Sra. Rebeka, hatutan, objetivu ba projetu ida ne’e rasik mak oinsĆ” atu dezenvolve joven sira, inklui joven feto no mane sira hodi kapasita, abilidade, dijitalizasaun no iha emprendedorizmu hodi ajuda sira, nune’e bele asesu iha merkadu bele hĆ” fasil hodi ajuda ekonomikamente independente.

Nia esplika, benefisiĆ”riu ba iha projetu ida ne’e rasik, atu foka ba iha 100 ne’ebĆ© feto kompostu husi 80 no mane 20, ne’ebĆ© maka foka ona MunisĆ­piu rua kompostu husi MunisĆ­piu LautĆ©m no RAEOA, loos katak foka liu ba iha estudante sira ne’ebĆ© maka husi Sentru Formasaun KomunitĆ”ria no liga ba iha STM sira atu bele servisu direta.

Nia subliƱa tan, posibilidade projetu bele hala’o iha tinan ida ne’e, enkontru ida ne’e hanesan atu rona entidade sira hotu, atu bele esplora posibilidade estratĆ©jia saida maka ita rona, projetu ida ne’e liga liu ba joven feto no mane ba vulneravel sira oinsĆ” atu kapasita sira hodi bele hetan sira nia abilidade atu bele iha finansiamentu independĆ©nsia ida ne’ebĆ© maka fontes.

Remata

Média PAM-Lautém

© 2025 Authoridade Municipal de Lautém