








𝐋𝐨𝐬𝐩𝐚𝐥𝐨𝐬, 𝐓𝐞𝐫𝐬𝐚-𝐟𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟑 𝐌𝐚𝐫𝐬𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔

Konsellu Munisipál Kombatentes Libertasaun Nasionál (KMKLN) hamutuk ho Autoridade Munisípal Lautém hala’o atividade Semináriu hodi hala’o reflesaun kona-ba loron Históriku iha ámbitu Komemorasaun loron Veteranus ba dala 9 ho tema “𝗨𝗻𝗶𝗱𝗮𝗱𝗲 𝗜𝗵𝗮 𝗗𝗶𝘃𝗲𝗿𝘀𝗶𝗱𝗮𝗱𝗲 𝗛𝗼 𝗦𝗲𝗻𝘁𝗶𝗱𝘂 𝗡𝗮𝘀𝗮𝘂𝗻 𝗡𝗶𝗮𝗻” iha reflesaun ne’e atu hanoin hikas no fó Onra ba Eroi sira ne’ebé luta maka’as ba rai Repúblika Demokrátika de Timor-Leste (RDTL) nia Independente, Semináriu ne’e hala’o iha Salaun KMKLN, Lospalos.
Iha Diskursu 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚, Prezidente Autoridade Munisipál Lautém 𝐒𝐫. 𝐌é𝐥𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐉𝐞𝐬𝐮𝐬 𝐒𝐇 agradese no hakruk bá erois no mártir sira hotu, no liuliu bá veteranu sira ne’ebé ho sira nia sakrifísiu no dedikasaun mak fó dalan ba ita mak ohin loron ita bele moris ho hakmatek iha RAI ida ne’ebé LIVRE no INDEPENDENTE, ne’ebé hanaran Repúblika Demokrátika de Timor-Leste.

Primeiru lider másimu iha Munisípiu Lautém esplika, loron ida ne’ebé fó signifikadu boot tebes ba istória no identidade nasionál Timor-Leste Loron 3 de Marsu mak loron ida ne’ebé ita konsidera hanesan loron rekonesimentu no valorizasaun ba veteranu sira ne’ebé durante tinan barak halo luta ba libertasaun nasaun.
Nia dehan, iha tempu susar no difísil tebes, iha tempu okupasaun no operasaun, ema barak organiza-an iha frente oioin mak hanesan “𝗙𝗿𝗲𝗻𝘁𝗲 𝗠𝗹𝗹𝗶𝘁𝗮𝗿, 𝗙𝗿𝗲𝗻𝘁𝗲 𝗞𝗹𝗮𝗻𝗱𝗲𝘀𝘁𝗶𝗻𝗮 𝗻𝗼 𝗙𝗿𝗲𝗻𝘁𝗲 𝗗𝗶𝗽𝗹𝗼𝗺á𝘁𝗶𝗸𝗮” atu defende dignidade povu no rai ida ne’e, ne’ebé hahú husi situasaun ida ne’ebé limitadu, maibé ho espíritu boot no determinasaun metin, sira transforma-an ba forsa libertasaun nasional ne’ebé depois lori ita ba independénsia.
Tanba ida ne’e, ohin loron, ita komemora loroon 3 Marsu mak sakrifísiu ne’ebé halo durante dekada barak. mak momentu ida ne’e fó ita oportunidade la’ós de’it atu hamutuk sai sasin ba istória pasadu, maibé atu halo refleksaun kona-ba dedikasaun no responsabilidade ne’ebé veteranu sira fó tiha ona ba nasaun ida ne’e.

𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚, Prezidente Autoridade Munisipál Lautém esperansa katak, Istória veteranu sira hatudu liberdade la’ós buat ida ne’ebé fasil hetan iha meza negosiasaun. Liberdade Timor-Leste moris tanba existénsia no sakrifisiu veteranus sira ne’ebé prepara-an, organiza-an no sakrifika-an atu assegura katak povu Timor bele moris iha liberdade no dignidade hanesan povu sira seluk iha mundu.
Nune’e Prezidente Autoridade Munisipál Lautém salienta tan katak, nu’udar jerasaun kontinuador iha responsabilidade mak tenke Rekunese sakrifísiu no Valoriza veteranus sira, kombatente no família mártir sira no hatutan istória ne’e ba jerasaun foun atu bele inspira moris tuir loroloron nian.
Enkuantu iha Istória veteranus sira nian, la’ós de’it iha istória militar, maibé valores sira seluk ne’ebé jerasaun foun presiza aprende no banati tuir iha era liberdade ida ne’ebe mak valores sira hanesan, Valore Sentidu hadomi Povu no Nasaun, Valor Unidade maski iha diferensa hanoin, maibé unidade mak arma ida ne’ebé di’ak atu manán funu, Sakrifísiu no disiplina Liberdade presiza orden no responsabilidade atu bele sustenta. Tanba Munisípiu Lautém hanesan Munisípiu ida ne’ebé iha istória importante iha rezisténsia nia laran durante 24 anos.



Lider másimu iha Munisípiu Lautém afirma tan katak, ohin ita komemora loron ida ne’e ho orgullu, maibé ita mos tenke hanoin kona-ba futuru, sakrifísiu veteranus sira sei laiha signifikadu se bainhira ita la kontinua sira nia luta iha forma foun mak hanesan, Luta kontra pobreza, Luta ba edukasaun, Luta atu hetan saúde di’ak no luta atu hadia dezenvolvimentu ida ne’ebé justu no ekilibru ba ema hotu.
𝙈é𝙙𝙞𝙖 𝙋𝘼𝙈-𝙇𝙖𝙪𝙩é𝙢
𝐋𝐨𝐬𝐩𝐚𝐥𝐨𝐬, 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐧𝐝𝐚-𝐟𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐 𝐌𝐚𝐫𝐬𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Autoridade Munisipál Lautém, liu husi Diresaun Servisu Munisipál Aprovizionamentu organiza enkontru Konferensia Previa Prebid Meeting ho Kompania Lokál sira kona-ba Konkursu Públiku Munisipúl PDIM ba tinan 2026, ne’ebé lidera husi Prezidente Komisaun Aprovizionamentu Munisipál (KAM) Sr. Zeferino dos Santos Sequeira iha Salaun Administrasaun Autoridade Munisipál Lautém.
Durante iha enkontru ne’e intervensaun husi Sekretáriu Munisipál Administrasaun no Finansas, nu’udar Prezidnete Komisaun Aprovizionamentu Munisipal (KAM), Sr. Zeferino dos Santos Sequeira hateten, Projetu PDIM ne’e projetu anuál ne’ebé nia Orsamentu Jerál Estadu ida ne’ebé hahú iha loron 1 Janeiru ne’ebé tenke finaliza iha loron 31 Dezembru, tanba ida ne’e kompañia sira prepara an didi’ak bainhira ita halo atividade ida tuir matadalan no tempu ne’ebé determina.

Durante enkontru iha mós aprezentasaun kona-ba kritéria avaliasaun kona-ba konkursu públiku Munisipál nian, ne’ebé prega ba kompañia sira atu prepara sira nia dokumentu tuir kritéria ne’ebé Servisu Munisipál Aprovizionamentu fo sai ona.
Kritéria sira ne’e mai husi Dekretu Lei No.15/2016, 8 de Junu, artigu 15. Primeira Alterasaun ao Dekretu Lei No.11/2013, 7 de Agostu kona-ba rejime Juridiku Aprovizionametu PDID, No Diploma Ministerial No.19/2013, 16 de Outobru, regulamentasaun rejime jurídiku aprovizionamentu no Planeamentu no Dezenvolvimentu Integradu Distrital, artigu 16 kona-ba dokumentu komprovativu de kualifikasaun.



Partisipa iha enkontru ne’e, Sekretáriu Munisipál Administrasaun no Finansas, nu’udar Prezidente Komisaun Aprovizionamentu Munisipal (KAM), Sekretáriu Munisipál Planeamentu Investimentu no Dezenvolvimentu Integradu (PIDI) Diretor Servisu Munisipál Aprovizionamentu, Diretor Servisu Munisipal Planeamentu Integradu no Dezenvolvimentu, Diretor Servisu Munisipál Obras Públika, Xefe Departamentu EIPA, Xefe Departamentu Agrikultua, tékniku PDIM no kompañia lokál sira.
Media PAM-Lautem


𝐋𝐨𝐬𝐩𝐚𝐥𝐨𝐬, 𝐒𝐞𝐠𝐮𝐧𝐝𝐚-𝐟𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐 𝐌𝐚𝐫𝐬𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Autoridade Munisipál Lautém, realiza Serimónia Içar Bandeira Nasionál ba semana dahuluk fulan Marsu, ne’ebé prezidente husi reprezentante Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, Sekretariu Munisipál Planeamentu Investimentu no Dezenvolvimentu Integradu, ne’ebé responsavel husi Direasaun Servisu Munisipál Agrikultura no Servisu Munisipál Seguransa Alimentar, ne’ebé hala’o iha resintu Administrasaun Autoridade Munisipál Lautém.

Iha intervensaun, reprezentante Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, Sekretáriu Munisipál Planeamentu Investimentu no Dezenvolvimentu Integradu, 𝐒𝐫. 𝐓𝐢𝐛𝐮𝐫𝐬𝐢𝐨 𝐝𝐨𝐬 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐨𝐬 husu ba Diresaun Servisu Munisipál Agua no Saneamentu ba projetu sira ne’ebé entrega finaliza ona nia obra presiza atu hamoos, tanba 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 Primeiru Ministru vizita ofisiál mai iha Munisípiu Lautém hodi haree besik kondisaun mínimu ba implementasaun podér lokál, ne’ebé sei observa projetu sira ne’ebé Autoridade Munisipál Lautém hala’o iha área urbana Postu Loaplos Vila.
Kona-ba Vizita ofisiál husi 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 Primeiru Ministru (PM-RDTL) 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦ã𝐨 mai iha Munisipiu Lautem, reprezentante Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, husu Diretor Servisu Munisipal sira bele orienta funsionáriu sira ho másimu atu mai partisipa ba atividade vizita husi 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 Primeiru Ministru nian mai iha Munisípiu Lautém, nune’e mós Servisu Munisipál sira prepara ba dadus sira, atu nune’e 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 Prezidente Autoridade Munisipal Lautem sei aprezenta iha ámbitu vizita ofisiál husi 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 Primeiru Ministru.



Entretantu 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 Primeiru Ministru (PM-RDTL) 𝐊𝐚𝐲 𝐑𝐚𝐥𝐚 𝐗𝐚𝐧𝐚𝐧𝐚 𝐆𝐮𝐬𝐦ã𝐨 sei hala’o ninia atividade vizita mai iha Munisípiu Lautém iha loron 16 Maru 2026 hodi haree besik no monitoriza diretamente implementasaun Servisu Munisipál sira kona-ba implementasaun polítika Desentralizasaun Administrativu no Poder Lokál.
𝙈é𝙙𝙞𝙖 𝙋𝘼𝙈-𝙇𝙖𝙪𝙩é𝙢

𝐃í𝐥𝐢, 𝐒𝐞𝐱𝐭𝐚-𝐟𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐𝟕 𝐅𝐞𝐯𝐞𝐫𝐞𝐢𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚, Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, 𝐒𝐫. 𝐌é𝐥𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐉𝐞𝐬𝐮𝐬 𝐒𝐇, partisipa enkontru kona-ba finál Project Board Meeting Safeguarding Rural Communities And Their Phisical Assets From Climate-Induced Desasters in Timor-Leste, sorumutu ne’e organiza husi UNDP ne’ebé hala’o iha Sala reuniaun Kofi Anan Meeting Room Caicoli.
Enkontru finál ne’e, hodi aprezenta rezultadu komulativu, saida/outputs no rezultadu sira ligadu ho alvu/metas ne’ebé aprova ona, halo análize ou revizaun ba estatutu implementasaun finál, ezekusaun finanseira no kompromisu ko-finansiamentu no mós aprovasaun ba planu enseramentu projetu nian inklui prosedimentu sira entrega patrimóniu nian no arranju sustentabilidade ho omólogu nasionál no Munisipál sira.



Durante reuniaun ne’e, iha mós aprezentasaun hodi haree ninia progresu no dezafiu liuliu projetu hirak ne’ebé mak finaliza ona, projetu 𝑜𝑛𝑔𝑜𝑖𝑛𝑔 nomos obra ne’ebé iha hela faze retensaun nian, atu nune’e 𝑏𝑜𝑎𝑟𝑑 bele foti desizaun.
Partisipa iha 𝑓𝑖𝑛𝑎𝑙 𝑝𝑟𝑜𝑗𝑒𝑐𝑡 𝑏𝑜𝑎𝑟𝑑 𝑚𝑒𝑒𝑡𝑖𝑛𝑔 ne’e, hosi parte Ministériu Obras Públikas (MOP), Ministériu Finansas (MF), Ministériu Interiór (MI), Ministériu Komérsiu no Indústria (MKI), Ministériu Agrikultura no Peska (MAP), ANLA, I.P, Prezidente Autoridade Munisípiu sira no entidade relevante sira seluk.
𝙈é𝙙𝙞𝙖 𝙋𝘼𝙈-𝙇𝙖𝙪𝙩é𝙢
Relasiona ho deklarasaun official hosi Distinta Deputada Bankada Partidu Libertasaun Popular (PLP), Sra. Ermenegilda Laurentina da Costa, neebe publika iha media sosial facebook (Pagina Media Bankada PLP), iha loron 25 Fevereiru 2026 sobre assuntu “Subsidiu Funsionariu 50%”. Maka liuhosi meiu komunikadu ida ne’e, Autoridade Munisipál hakarak fo resposta hodi klarifika informasaun refere ho nunee ita hotu bele hela ho informasaun neebe klaru no onestu.
Hanesan deklarasaun hosi Distinta Deputada Sra. Ermenegilda Laurentina da Costa neebe fo sai ona, katak “PAM Lautém dezvia osan subsidiu funsionariu publiku nian bá selu fila-fali funsionariu apoiu politiku/kazuais”. Nunee PAM Lautém hakarak klarifika katak
1. Autoridade Munisipál Lautém agradese bá intervensaun distinta Deputada tanba hatoo ona prokupasaun funsionariu sira nian liuhosi kanal Parlamentu Nasional, INFELISMENTE, informasaun ne’ebe mak fo sai ne’e LA-LOOS no SALA, que bele komplika liu tan, envez de ajuda atu hadia sistema administrasaun publika.
2. Deklarasaun ida ne’e la bazeia bá faktus loloos no la refleta situasaun real ne’ebe mak akontese iha Autoridade Munisipál Lautém, partikularmente ligadu ho pagamentu subsidiu alonjamentu bá funsionari sira.
3. Deklarasaun ida ne’e mos hatudu katak Distinta Deputada refere, ladun iha informasaun adekuadu, la bazeia bá Fiscalijasaun ka peskiza/investigasaun profunda, laiha balansu informasaun no nakonu ho tendensia akuzasaun falsa ne’ebe laiha fundamentu.
Tanba, tuir faktus ka realidade loloos mak akontese ligadu ho asuntu subsidiu alojamentu 50% ne’ebe Governu seidauk selu bá traballadores sira iha administrasaun munisípiu mak hanesan tuir mai:
1. Subsidiu Alojamentu 50% ne’e deifni iha Decreto-Lei No. 84/2023 de 23 de Novembro, 5ª Alteração Decreto-Lei No. 3/2016 de 16 de Março, iha aditamento artigo 8º Subsídio Alojamento No. 1 cita “Os funcionários públicos, os agentes da administração pública e os trabalhadores da administração pública que prestem atividades profissionais nos serviços das autoridades municipais têm o direito a receber um subsídio mensal, pago 12 vezes ao ano, para despesas de alojamento, comunicações, e alimentação, no valor de 50% da respetiva remuneração base”.
2. Aplikasaun Subsidiu 50% alojamentu ne’e nu’udar inisiativa hosi Nonu Governu Konstitusional, ne’ebe introdus iha tinan 2023 liuhosi kinta Alterasaun Dekretu-Lei No.84/2023, hosi Dekretu Lei No3/2016, de 16 de Março, Estatuto Autoridades Municipais no Grupo Técnico Interministerial ba Descentralização Administrativa. Objetivu hosi subsidiu ne’e atu enkoraza funsionariu sira hodi transfere ka destaka bá munisipiu sira hodi hatan bá nesesidade forsa traballu iha munsipiu, iha âmbitu desentralizasaun administrativa no poder lokal.
3. Ho baze bá direitu ne’ebe mak estipula iha Diplima refere, maka Autoriade Munisipál Lautém, iha :
a. Tinan Fiskal 2024: Ho baze bá balansu orsamentu kategoria Salariu Vensimentu maka Autoridade propoin liu husi karta pedidu pagamentu bá Komisaun Funsaun Publika no Ministériu das Finansas hodi autorija bele utiliza orsamentu refere atu halo pagamentu bá subisidiu alojamentu. Maibe autoridade la hetan resposta autorizasaun atu halo pagamentu.
b. Tinan Fiskal 2025: Autoridade Munsipal prevee nafatin orsamentu ho montante US$ 468,372 atu selu bá subsidiu. Maibe Autoridade simu karta hosi Diresaun Jeral Tezouru-MF katak la autoriza pagamentu tanba kestaun defisit orsamentu
4. Alende pedidu pagamentu, Autoridade Munisipál mos bá halo koordenasaun no komunikasaun direita ho governu sentral, partikularmente Ministériu das Finansas no Ministériu Administrasaun Estatal hodi bele realiza pagamentu subsidiu alojamentu, maibe nafatin laiha autorizasaun pagamentu.
5. Hakarak klarifika mós katak durante tinan 2 ikus ne’e, bele dehan katak Autoridade Munisipál Lautém mak nu’udar inisiator ne’ebe sempre esforsu no buka hodi defende ba direitu susidiu refere no preve nafatin orsamentu bá subsidiu alojamentu 50%, enkuantu iha munisípiu seluk balun la prevee.
6. Tanba ne’e, hakarak klarifika katak Pedidu pagamentu ne’e la bele realiza tanba LA HETAN AUTORIZASAUN hosi Ministériu das Finansas, liuhosi Karta Resposta ho Nu.014/DGT/MF-IX/2025, ho razaun katak maski lei preve direitu ida ne’e, maibe laiha verba orsamentu mak preve iha salariu vensimentu nunee wainhira halo pagamentu bele implika / hamosu defisit orsamental. Detallu konteudu resposta hosi DGT-MF mak hanesan tuir mai:
a. Maski lei preve direitu ida ne’e,subsidiu refere sei fo impaktu bá iha defisit iha alokasaun Salariu Vensimentu iha tinan nia rohan;
b. Tetu adisional iha desizaun CRO Final la preve orsamentu bá susidiu alojamentu maibe akomoda deit subsidiu reprezentasaun bá Kargu Diresaun no Xefia sira;
c. Razaun laiha alokasaun propria bá subsidiu iha munisípiu sira seluk, bele implika bá defisit orsamentu.
7. Iha tinan 2026, Autoridade Munisipál Lautém la preve ona orsamentu bá verba ida ne’e, tanba direitu subsidiu alojamentu ne’e revoga ona ho Decreto-Lei N.º 34 /2025 de 15 de Outubro, nudar sexta alterasaun bá Decreto-Lei N.º 3/2016.
Klarifikasaun ida ne’e simplesmente atu ajuda orgaun soberanu (PN) ho publiku hodi bele hetan no hatene informasaun neebe loos no kredivel, atu nunee evita konfuzaun iha publiku nia leet no asegura integridade orgaun estadu no instituisaun estadu sira ho informasaun neebe loos.
𝙈𝙚𝙙𝙞𝙖 𝙋𝘼𝙈-𝙇𝙖𝙪𝙩𝙚𝙢













𝐋𝐨𝐬𝐩𝐚𝐥𝐨𝐬, 𝐊𝐢𝐧𝐭𝐚-𝐟𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐𝟔 𝐅𝐞𝐯𝐞𝐫𝐞𝐢𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Sekretáriu Estadu Asuntu Toponímia no Organizasaun Urbana (SEATOU) liu husi Diretor Nasionál Jestaun Ijiene no Ordem Públika (DNGHOP) Sr. Egas José Caetano hala’o divulgasaun kona-ba Polítika Toponímia no Organizasaun Urbana nian iha Nivel Munisípiu, Postu no Suku sira, divulgasaun ne’e abertura husi 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚 Prezidente Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, ne’e hala’o iha hala’o iha Salaun Administrasaun Autoridade Munisipál Lautém.
Iha intervensaun 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥é𝐧𝐬𝐢𝐚, Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, Sr Mélio de Jesus SH, husu ba Diretor Servisu Munisipál Jestaun Merkadu no Turismu, Diretor Servisu Munisipál Obras Públika organiza sidade Munisípiu Lautém, Postu to’o Suku sira implementa tuir Dekretu Lei sira ne’ebé iha.

Nia dehan, Diretor Nasionál sei sosializa dekretu lei sira ne’ebé iha, agora oinsa ita atu implementa Lei ne’e rijidu, maibe tenke apoiu husi Diresaun 4 mak hanesan Diresaun Servisu Munisipál Jestaun Merkadu no Turísmu, Diresaun Servisu Munisipal Agua Saneamentu no Ambiente, Diretor Servisu Munisipál Obras Públika no Diresaun Servisu Munisipál Rejistu Notariadu no Cadastru.
Tanba ida ne’e, Prezidente Autoridade Munisipál Lautém husu ba Diresaun Servisu Munisipál Jestaun Merkadu no Turismu, Diresaun Servisu Munisipál Rejistu Notariadu no Cadastru identifika ona fatin hodi riska Loja sira nia oin, atu nune’e transporte públiku no privadu sira mai sosa sasan iha Loja bele selu ona tuir tempu, atu nune’e labele perturba engramentu ba transporte públiku sira no ema lao ain.
Tanba ida ne’e husu ba Kargu Xefia sira, asume knar ne’e ho responsabilidade hodi implementa Dekretu Lei hamutuk 5 ne’e ho seriedade atu bele servi Povu iha Munisípiu Lautém no hadia rai Lautém iha futuru.
Iha fatin hanesan, Diretor Nasionál Jestaun Ijiene no Ordem Públika (DNGHOP) 𝐒𝐫. 𝐄𝐠𝐚𝐬 𝐉𝐨𝐬é 𝐂𝐚𝐞𝐭𝐚𝐧𝐨 hatutan, objetivu sosializasaun ida ne’e, bazeia ba orientasaun servisu husi Ministru Administrasaun Estatal no SEATOU, ne’ebé kanaliza mai iha Diresaun Jeral no Nasionál hodi organiza sira ne’e iha nivel territóriu timor laran tomak.


Tanba ida ne’e, Servisu sira ne’e nia objetivu ida maka atu mellora servisu liu husi asisténsia tékniku Ijiene Orden Públika, Estasionamentu Durasaun Limitada, Toponímia no Ordenamentu Territóriu, ne’ebé ho relasaun ba avaliasaun kondisaun mínimu no mós iha relasaun vizita ofisiál husi Sua Eselénsia Primeiru Ministru mai iha Munisípiu Lautém.
Kaudru Legal hamutuk 5 mak hanesan, Dekretu Lei no.33/2008 altera ona ba Dekretu Lei no.3/2023 kona-ba Ijiene Ordem Publiku, Dekretu Lei no.2/2017 kona-ba rijidu Urbana Jestaun Lixu, Dekretu Lei no.3/2016 kona-ba Estasionamentu ba Transporte Públiku no Privadu sira, Dekretu Lei no.51/2016 altera ona ba Dekretu Lei no.31/2017 kona-ba lisensiamentu mensajen publisidade no Dekretu Lei no.29/2016 kona-ba Toponomia ne’ebe sei temi naran Estrada Públiku sira no numerasaun de Casa.
𝙈é𝙙𝙞𝙖 𝙋𝘼𝙈-𝙇𝙖𝙪𝙩é𝙢

𝐋𝐨𝐬𝐩𝐚𝐥𝐨𝐬, 𝐊𝐢𝐧𝐭𝐚-𝐟𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐𝟔 𝐅𝐞𝐯𝐞𝐫𝐞𝐢𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Ekipa Korea Voluntáriu hamutuk na’in 18 kompostu husi Mane na’in 4 no Feto hamutuk na’in 14 aprezenta an ba Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, atu ba hanorin no eduka estudante sira iha Ensinu Báziku Filial No.1,2 Lospalos, EBF Home no EBF Titilar ne’ebé identifikadu ona, ne’ebé sei hanorin ho lian Inglesh, Korea, Arte Múzika no Deportu, aprezenta an ne’e hala’o iha Sala VIP Administrasaun Autoridade Munisipál Lautém.
Iha intervensaun, 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥𝐞𝐧𝐬𝐢𝐚, Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, 𝐒𝐫. 𝐌é𝐥𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐉𝐞𝐬𝐮𝐬 𝐒𝐇 iha esperansa bot ba ekipa Voluntáriu Korea sira ne’ebé prezensa mai iha Munisípiu Lautém, hodi hanorin no eduka estudante sira iha sai kualidade ne’ebé diak hodi prepara ba futuru Timor-Leste espesial iha Munisípiu Lautém.

Nune’e Prezidente Autoridade Munisipál Lautém sente orgullu no agradese ba Governu no Estadu Korea liu husi programa COICA bele oferese Voluntáriu sira mai iha Munisípiu Lautém atu destaka ba eskola ne’ebe identifikadu hodi hanorin ba estudante sira ho lian Inglesh, Korea, Arte Muzika no Desportu.
Tanba ida ne’e, Prezidente Autoridade Munisípiu Lautém husu ba ekipa Voluntáriu sira hahu aban komesa hanorin ona estudante iha kada eskola mak hasoru difikuldade ruma aprezenta mai iha Autoridade Munisipál Lautém, atu nune’e bele foti solusaun lalais, nune’e iha dezentendimenu ruma akontese iha hela fatin aprezenta iha Autoridade Munisipál Lautém atu nune’e bele hetan apoiu.
Enkuantu Ekipa Korea Voluntáriu hamutuk 18, ne’ebé sei desloka ba Ensinu Báziku Filial 1,2 Lospalos, Ensinu Báziku Filial Titilari hamutuk na’in 6 no Ensinu Báziku Filial Home hamutuk na’in 6 ne’ebé sei hanorin lian Inglesh, Korea, Arte Múzika no Desportu durante fulan 4.
𝙈é𝙙𝙞𝙖 𝙋𝘼𝙈-𝙇𝙖𝙪𝙩é𝙢

𝐋𝐨𝐬𝐩𝐚𝐥𝐨𝐬, 𝐊𝐢𝐧𝐭𝐚-𝐟𝐞𝐢𝐫𝐚, 𝟐𝟔 𝐅𝐞𝐯𝐞𝐫𝐞𝐢𝐫𝐮 𝟐𝟎𝟐𝟔
Ministériu Ensinu Superiór Siensia no Kultura (MESSK) liu husi Diretor Jerál Planeamentu no Finansas 𝐒𝐫. 𝐓𝐫𝐢𝐧𝐢𝐭𝐨 𝐒𝐚𝐫𝐦𝐞𝐧𝐭𝐨 ho ekipa akompaña ho Diretor Servisu Munisipál Edukasaun Munisípiu Lautém hala’o sorumutu ho 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥𝐞𝐧𝐬𝐢𝐚 Prezidente Autoridade Munisipál Lautém hodi aprezenta kona-ba reabilitasaun edifísiu Sala 4 iha Ensinu Sekundáriu Jerál Nino Conis Santana Lospalos, atu nune’e tinan 2027 simu estudante foun iha área Turismu no Hotelaria nian iha Munisípiu Lautém, sorumutu ne’e hala’o iha Sala VIP, Administrasaun Autoridade Munisipál Lautém.

Iha intervensaun, 𝐒𝐮𝐚 𝐄𝐬𝐞𝐥𝐞𝐧𝐬𝐢𝐚 Prezidente Autoridade Munisipál Lautém, 𝐒𝐫. 𝐌é𝐥𝐢𝐨 𝐝𝐞 𝐉𝐞𝐬𝐮𝐬 𝐒𝐇 agradese ba ekipa Ministériu Ensinu Superiór Siensia no Kulutra ne’ebé mai iha Administrasaun Autoridade Munisipál Lautém hodi aprezenta kona-ba reabilitasaun edifísiu ba Ensinu Sekundáriu Jerál Nino Conis Santana hamutuk Sala 4 nian, atu nune’e tinan oin bele simu ona estudante foun iha área Otelaria depois mak halo konstrusaun edifísiu estabelesimentu politéknika otelaria iha Munisápiu Lautém.
Entretantu Autoridade Munisipál Lautém liu husi Servisu Delegasaun Teras Propriedade entrega ona rai kuaze 11 hektar ba Ministériu Ensinu Superiór Siensia no Kultura atu konstrui ba estabelesimentu Politékniku Otelaria nian iha Munisípiu Lautém.
𝙈é𝙙𝙞𝙖 𝙋𝘼𝙈-𝙇𝙖𝙪𝙩é𝙢
© 2026 Authoridade Municipal de Lautém